Sākums > Pasākumi > Andra Vītola gleznu izstāde

Andra Vītola gleznu izstāde

Ievietots: 25.07.2016.

Talsinieks Andris Vītols (1951) ir daudzpusīgs mākslinieks: beidzis Augstākos dizaineru kursus T. Zaļkalna Valsts mākslas akadēmijā, izveidojis spēcīgu mēbeļu ražošanas firmu Talsos un radījis savu smago dārza mēbeļu dizainu, ar firmas produkciju piedalās dažādās mēbeļu izstādēs, konkursos, kā arī pārstāvējis valsti dažādās mēbeļu mesēs ārzemēs. Veidojis arī koka dizaina objektus valsts dizaina izstādēm, pilsētvidei Talsos, Daugavpilī, Ventspilī, Rīgā, ir piedalījies interjeru izveidē (baznīcās, kafejnīcās, veikalos, galerijās) un noformējis pilsētas daudzdzīvokļu namu fasādes Talsos.

Paralēli savam ikdienas darbam Andris Vītols jau 40 gadus glezno un ir viens no Talsu Krūmu mākslas grupas dibinātājiem. Latvijas izstādēs piedalās kopš 1990. gada, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1994), kopā ar Talsu Krūmu grupu piedalījies izstādēs Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Holandē, Čehijā, Beļģijā, Turcijā, Ukrainā, Gruzijā, Itālijā.

Andris Vītols ir šī gada Talsu novada pašvaldības Ž. Sūniņa prēmijas vizuālajā mākslā laureāts – par sekmīgu un augstvērtīgu Latvijas mākslas prezentāciju Eiropā, par profesionālu sniegumu glezniecībā – pagājušajā gadā viņš piedalījās biedrības Octopusvitols Art Project organizētajā izstādē „Pro bono publico” Venēcijā.

Andra Vītola gleznu abstraktā ekspresija nepārprotami apliecina vīrišķo spēku; kā jau daudziem šodien – arī viņam tā noteikti ir izraušanās no ikdienas grožiem. Bet uz Vītola lielajiem audekliem tas atspoguļojas visai tieši un īpaši brāzmaini: krāsas bieži vien nāk „tieši no bundžām”, faktūras ir veidojušās kārVitolagleznastu kārtām un ar celtnieku špahteļa palīdzību – tā ir nemitīga un nervoza spēle un, bieži vien – neziņa par gala rezultātu: uz ko es eju un ko es gribēju. Tad talkā nāk līnija vai līniju un kontūru samudžinājumi, ja nepatīk tas viss todien – atkal
jaunas špahtelējumu kārtas vai arī dažreiz to slīpēšana nost ar slīpmašīnu. Un nākamajā dienā, bet bieži vien tikai tad, kad koka darbi būtu apdarīti, tas viss sākas atkal no jauna. Viņš nav un nevar būt kolorists, viņam nav priekš tā laika.

Guna Millersone