Sākums > Muzejs > Apgleznoto podiņu krāsns no Rīgas 700 Jubilejas izstādes

Apgleznoto podiņu krāsns no Rīgas 700 Jubilejas izstādes

Ievietots: 16.08.2016.

Augusta mēnesis rīdziniekiem ir pilsētas svētku laiks, kad nami, parki un laukumi ietērpti svētku rotā, kad ikviens padomājis, kā labāk sevi parādīt, ar ko padižoties pilsētas viesu priekšā. Jaunmoku pils galvenais un pirmais apskates objekts – apgleznoto podiņu krāsns – arī ir saistīts ar Rīgu un tās svētkiem. Tikai ar laiku pirms vairāk kā simt gadiem, kad 1901.gada 1.jūnijā Esplanādes laukumā atklāja Rūpniecības un amatniecības jeb Jubilejas izstādi. Šī krāsns rotāja vienu no slavenā arhitekta Maksa Šervinska (1859.-1909.) projektētajiem izstādes paviljoniem, kurā savus sasniegumus rādīja krāsns podiņu fabrika “Celms un Bēms”.
Krāsns izgatavota no 130 apgleznotiem podiņiem ar 50 dažādiem Rīgas un jūrmalas skatiem, kuriem par pamatu ņemtas 19.gs.beigu fotogrāfijas un zīmējumi. Daudzi no tiem stāsta arī par Rīgas Jubilejas izstādi – kanālā apskatāmo seno vikingu kuģi, fragmentu no Venēcijas ar slaveno Dodža tiltu un īstenām Venēcijas gondolām un gondoljēriem, skatu uz Putnu pļavu ar vienkāršākai publikai domātu izpriecu vietu ar karuseļiem, cirka balagāniem, krogiem un dejas grīdām, Rātsnama un Melngalvju nama maketiem un citiem senās Rīgas skatiem.
Pēc rīdzinieku vēlēšanās Jubilejas izstāde tika pagarināta līdz augusta beigām un to svinīgi slēdza svētdien, 2. septembrī. Vēl pāris nedēļas vēlāk apklusa amatnieku darba troksnis Esplanādē un Strēlnieku dārzā, izstādes būves bija nojauktas. Rīgā iestājās pilsētas ikdiena, rudens vējiem atkal brīvi putinot smiltis tukšajā Esplanādes laukumā. Lielā 700 gadus vecās pilsētas mirāža bija izgaisusi, saglabājot tikai nostāstus un leģendas par šo unikālo Rīgas jubileju, kas, gadiem ritot, nevis izbalēja un nogrima aizmirstībā, bet gan ieguva arvien grandiozākus, teiksmainākus apmērus. Svētku mirāža atstāja dziļas pēdas aculiecinieku prātos, savus atmiņu pierakstus viņi nodeva nākamajām paaudzēm. Vienu no šādiem aprakstiem savās dzīves atmiņās ir atstājis rīdzinieks arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894.–1975.), kura atmiņas lasāmas arī grāmatā “Jaunmokas. Pils. Dzimtas. Cilvēki.”