Sākums > Interesanti > Ar krāsu otām koku galotnēs

Ar krāsu otām koku galotnēs

Ievietots: 03.09.2016.

Brīžam tā vien šķiet, ka rudens ietrenē roku krāsošanā, pārbauda savus sarkano, dzelteno un brūno toņu krājumus un tūlīt, tūlīt ies gaisā šķiešanās ar krāsām – kā pirmos gaiši dzeltenus nokrāsos ošus, tad iesviedīs sauju zelta bērzos, tad, paņēmis lielāko spaini tumši un koši sarkanās krāsas dosies izraibināt kļavu un apšu lapas, pa ceļam piekrāsodams ābeles, pīlādžus un grāvmalās augošos kārklus. Brūnās krāsas podi tam nolikti attālākā stūrītī – kad būs izlietotas pārējās krāsas, tad rudens kopā ar māsīcu salnu dosies vēl vienā pastaigā, bagātīgi dalīdami brūno krāsu – ozoliem, kastaņiem, alkšņiem, skābaržiem, vēlīnām dārza puķēm un visiem pārējiem, kam laiks gatavoties ziemas atpūtai.

Tomēr košas krāsas parādījušās ne vien koku galotnēs, bet arī zemāk – no zemes galvas slej visdažādākās sēnes – sarkanas, zaļas un baltas bērzlapes, apškungi koši oranžām cepurēm, rozā un pūkaini vilnīši, silti brūnas baravikas un tumši zaļas cūcenes… Tikko krāšņos ziedos izplaukušas dālijas un mārtiņrozes, bet pēdējos rudens ziedus pret sauli ceļ vēlīnas dārza rozes. Paveroties apkārt kļūst skaidrs, kādēļ rudens ir fotogrāfu iecienītākais gadalaiks – noslēpumainā miglā rasa sakrājas nesen vilktos zirnekļu tīklos, klusos rītos smaržodami zālē krīt gatavi āboli, tālumā sakliedzas dzērves un negaidot gaisā nošvīkst spārni, kas tiek ievingrināti tālam lidojumam uz dienvidu zemēm.

Rudenī, kad ir viskrāšņākais krāsu un noskaņu laiks dabā, ar īpašu prieku gaidām ciemos skolēnus, lai kopīgi dotos iepazīt dabu – teorētiski Meža muzejā, praktiski Jaunmoku pils parkā, bet zināšanas pārbaudīt un jaunas iegūt – aizpildot īpašus uzdevumus. Kādus? Tas katram pašam jāizzina un rudens krāsas jāiepazīst klātienē!