Sākums > Interesanti > Armitsteda diena

Armitsteda diena

Ievietots: 27.10.2016.

Ir 27.oktobris. Diena, kas  Jaunmokām ir ļoti būtiska, jo bez tās, iespējams, nebūtu šīs pasakainās, neogotikas stilā būvētās atpūtas un medību pils. Šajā dienā pirms 169 gadiem pasaulē nāca Džordžs Armitsteds, bijušais Jaunmoku muižas īpašnieks un pils cēlājs.

Pierasts, ka līdzgaitnieki Armitstedu atceras kā labu pilsētas saimnieku, kurš lieliski pārzinājis savu saimniecību un rūpējies, lai Rīga kļūtu arvien eiropeiskāka un modernāka, vai kā veiksmīgu biznesmeni, kurš piedalījies daudzu dzelzceļa atzaru būvniecībā. Bet vai zinām, kāds viņš ir bijis ikdienā, ģimenē, kā tēvs, vectēvs? Par to jau arhīvi un avīžraksti neziņo.

Pavisam nelielu ieskatu, kāds ir bijis ‘vienkāršais’ Armitsteds, varam uzzināt pateicoties viņa mazmeitai Modai Redklifai. Savā grāmatā „Baltijas stāsti”, veltītai Džordžam Armitstedam, viņa ataino Armitstedu dzimtas gaitas Baltijā ilgākā laika posmā.  Tomēr arī šī grāmata neļauj īsti izveidot Džordža Armitsteda privāto portretu.

Katrs Armitstedu dzimtas atzars ir bijis ar savu stingru nostāju un uzskatiem it visā. Pēc atmiņām liekas, ka konservatīvāki bijuši tieši Modas mātes Edītes (dzim. Armisteda) radinieki. Viņi stingrāk turējušies pie paaudžu paaudzēm pārmantotajām tradīcijām.

Būdams turīgs pilsonis, Džordžs Armitsteds labprāt atbalstījis labdarības pasākumus, sniegdams dāsnus ziedojumus dažādiem mērķiem, bet nav bijis īpaši atvērts moderniem uzskatiem bērnu audzināšanā un izglītošanā. Par to liecina Modas pieminētās atmiņas par mātes Edītes bērnības gadiem: „Lielajā Mārstaļu ielas namā, kur mana māte pavadīja savu bērnību un izauga liela, namā, pa kura parādes durvīm viņa 1901.gada beigās devās uz kāzu ceremoniju, lai salaulātos ar manu tēvu, – tur mūzikai un mākslai nebija nekādas lomas. Māte tika audzināta daudz stingrākā un tradicionālākā garā nekā tēvs. Viņas vecāki uzskatīja, ka bērniem jābūt redzamiem, bet ne sadzirdamiem un to pienākums ir paklausīt… kā daudziem Viktorijas laikmeta bērniem.” Tāda arī uzauga Edīte, un par to kādu laiku rūpējās stingrā Šiltes jaunkundze, franču guvernante.

Toties viņas pašas atmiņās par vectēvu Džordžs Armitsteds iezīmējas kā mīļš un dāsns: „Kad biju maza meitene, man patika sēdēt viņam uz ceļgala;  tad es izlūdzos, lai man atļauj uzpūst elpu lielajam zelta pulkstenim, kas šūpojās uz vectēva pulksteņķēdes, un tas brīnumainā kārtā atvērās pats no sevis. Dzimšanas dienā vectēvs uzdāvināja man kāroto mantu – metāla rokaspulksteni.”

Laiks paskrien nemanot – ne tik sen Jaunmoku pilī atzīmēja Džordža Armitsteda 160 gadu jubileju un, sadarbībā ar publicistu Arni Šablovski, laida klajā viņam veltītu grāmatu. Tajā Armitsteds vairāk parādīts kā biznesmenis, politiķis un sabiedrisks darbonis. Ko jaunu mums nesīs 2017. – Džordža Armitsteda 170 gadu jubilejas gads?

Šogad uz Dž. Armitsteda jubilejas laiku muzejs izveidojis jaunu programmu „Angļu tējas pēcpusdiena”. Programmas ietvaros pils viesiem pēc Dž. Armitstedam un viņa laikam veltītas ekskursijas tiks piedāvāts baudīt vienu no nozīmīgākajām angļu tradīcijām – pēcpusdienas tēju. Apmeklētāji, baudot tēju un pils šefpavāra pagatavotos angļu ‘skonus’ (saldas kviešu, miežu vai auzu miltu maizītes), apgūs pēcpusdienas tējas etiķeti, kā arī uzzinās par pēcpusdienas tējas aizsākumiem. Tā kā tējas pēcpusdiena ir ne tik daudz kulināras, kā sociālas dabas pasākums, neizpaliks arī sarunas un diskusijas par mākslu, sabiedrību, vēsturi… vai gluži vienkārši par dzīvi.