Sākums > Muzejs > Izdevumi par mežsaimniecību Jaunmoku pils muzeja krājumā

Izdevumi par mežsaimniecību Jaunmoku pils muzeja krājumā

Ievietots: 13.11.2017.

Meža muzejā no 13. novembra līdz 2018. gada 1. februārim apskatāma vēsturisku mežsaimniecības izdevumu izstāde.

Jaunmoku pils muzeja krājumā ir vairāk nekā 20 Krievijas impērijā laika posmā no 1831. līdz 1915. gadam izdotu un lietotu mežsaimniecības izdevumu krievu un vācu valodā. Lielākoties tie ir izziņu, mācību un profesionālie izdevumi, kā arī daži laikraksti un mācību materiāli rokrakstā. Tos mežsaimniecības skolu audzēkņi un mežziņi izmantoja savās skolas un darba gaitās.

Izstādē apskatāmie izdevumi

Vecākā izstādē ir 1831. gadā izdotā  Meža institūta pedagoga Petra Pereligina sastādītā pirmā mācību grāmata  mežsaimniecībā “Mežsaimniecības noteikumu izklāsts” divās daļās (“Начертание правиль лесоводства, двух частяхь”). Izdevuma titullapas otrajā pusē iespiesta cenzora N. Ščeglova rezolūcija ar drukāšanas atļauju. Jaunākā grāmata ir 1915. gadā nodokļu takses rokasgrāmata atsevišķām privātajām muižām. Lielākā daļa grāmatu iespiestas Sanktpēterburgas tipogrāfijās.

Nozīmīgu daļu izdevumu veido Barona Krjūdenera sastādītās,  1910. – 1913. gadā izdotās,  koksnes masas tabulas noteiktām koku sugām – bērziem, apsēm, ozoliem, priedēm, liepām.

Krājumā ir paralēli vācu un krievu valodā izdotas grāmatas. Krievijas Meža skolas izmantoja Vācu zemju meža skolu pieredzi un Baltijas guberņās gandrīz visu 19. gadsimtu vācu valoda bija iestāžu saziņas līdzeklis. Ņemot vērā to, ka Meža skolu audzēkņiem bija jāapgūst plašas zināšanas dažādās jomās, piemēram,  Dieva vārds, aritmētika, dabas parādības, krievu valoda, celtniecības pamati, rasēšana u. c., izstādē apskatāmi ar mežsaimniecību pastarpināti saistīti izdevumi entomoloģijā un meteoroloģijā.

120 gadus vecas ir Mariinskas Zemākās Meža skolas (Kazaņas guberņa, Čuvašijas republika) audzēkņa Vladimira Fjodora dēla Korotkova piezīmju burtnīcas.  1895. – 1896. gadā V. Korotkovs Mariinskas skolā apguva mežziņa palīga jeb tā sauktā meža konduktora specialitāti. Burtnīcās atrodami pieraksti par celtniecību, ceļu būvi un remontu un konspekti par kokmateriālu lokanuma saglabāšanu žāvēšanas procesā, ģeodēziju, koku zāģēšanu un celtniecības materiāliem.

Mežsaimniecības izglītība Krievijas impērijā

Pirmo Meža skolu Krievijā atvēra 1803. gadā Pēterburgas  tuvumā –  Carskoje Selo pēc vācu praktisko skolu parauga. 1805. gadā nodibināja  skolu Kalugas guberņas Kozeļskā, bet 1808. gadā Pēterburgā atklāja grāfa Orlova privāto Meža institūtu, ko 1811. gadā apvienoja ar  Carskoje Selo Meža skolu. Labākos Meža institūta audzēkņus sūtīja uz 1 – 2 gadiem stažēties ārzemēs. 1863. gadā Pēterburgā atvēra Meža akadēmiju, augstāko divgadīgo skolu, kas nomainīja Meža institūtu un speciālos kursus. 1865. gadā arī Maskavas tuvumā nodibināja Petrovsko-Razumovskas Zemkopības un Meža akadēmiju, kurā līdz 1885. gadam izglītību ieguva vairāk nekā 400 cilvēku. Vidējo izglītību mežsaimniecībā laikā no 1869. līdz 1888. gadam varēja iegūt Lisinskas Meža skolā. Pēc tās slēgšanas Krievijā atvēra virkni zemāko Meža skolu. Neraugoties uz to, ka zemākās Meža skolas pastāvēja jau no 1835. gada, tikai no 1888. gada oficiāli sāka gatavot arī zemākas kvalifikācijas meža speciālistus.

Izstādē no 2017. gada 13. novembra apskatāmas 13 grāmatas, 2 burtnīcas (rokraksti) un 2 avīzes, kas izdotas Sanktpēterburgā, Rēvelē  (Tallinā), Jurjevā (Tartu), Kazaņā, Berlīnē un Leipcigā no 1831. līdz 1915. gadam.