Sākums > Muzejs > Pils vēsture

Pils vēsture

Vietas nosaukums „Jaunmokas” dokumentos pirmo reizi minēts jau 1544. gadā. Romantikas un miera oāze – Jaunmoku pils – šai vietā uzslējās krietni vēlāk – 1901. gadā. Lai gan, salīdzinot ar citām Latvijas slavenajām māsām, Jaunmoku pils vēl ir jauna dāma, tai jau ir īpaša vieta Latvijas arhitektūras šedevru sarakstā.

Jaunās dāmas “stilists” bija arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858-1945). Ēka projektēta kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda (1847-1912) medību pils, kur neogotikas stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem.


Toreizējais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds bija Jaunmoku muižas īpašnieks kopš 1885. gada (citur minēts 1892. gads). Pēc tēva nāves viņš savā pārziņā pārņēma Rindzeles muižu, tāpēc Jaunmoku muiža tika pārdota Brinkenu dzimtai.

No 1910. līdz 1918. gadam pils piederēja fon Ungernu-Šternbergu dzimtai. Pēc tam muižu savā īpašumā ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģimene, un te pēdējo augstāko vilni uzmeta aristokrātijas atpūtas dzīve.

1920. gadā pēc Agrārās reformas Jaunmoku muiža (1394 ha) tika sadalīta. Muižas centrs paliek Freimaņu īpašumā, bet saimniecības ēkas un zemi izrentēja. 1929. gadā pilī tika ierīkots Rīgas pašvaldības Slimokases bērnu atpūtas nams “Cīrulīši”.

Otrā Pasaules kara laikā pili izmantoja gan krievu, gan vācu armija. Kara sākumā pilī bija ierīkota krievu seržantu skola, tad vācu raidstacija, bet kara beigu posmā – vācu kara hospitālis.

Pēckara gados pilī sākas padomju kantoru, tautas namu, veikalu un dzīvokļu laiks. Visi iekāroja šīs telpas, bet neviens neveica remontdarbus… 1974. gadā daļēji jau sabrukušo pili savā pārziņā ņēma LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija. Sākās pils atjaunošana, kas turpinājās vairāk nekā 20 gadus.

No 1992. gada pils apsaimniekotājs bija Valsts medību saimniecība, bet no 2000. gada – Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”.