Sākums > Par mums > Jaunumi un pasākumi

Jaunumi un pasākumi

Andra Vītola gleznu izstāde

Talsinieks Andris Vītols (1951) ir daudzpusīgs mākslinieks: beidzis Augstākos dizaineru kursus T. Zaļkalna Valsts mākslas akadēmijā, izveidojis spēcīgu mēbeļu ražošanas firmu Talsos un radījis savu smago dārza mēbeļu dizainu, ar firmas produkciju piedalās dažādās mēbeļu izstādēs, konkursos, kā arī pārstāvējis valsti dažādās mēbeļu mesēs ārzemēs. Veidojis arī koka dizaina objektus valsts dizaina izstādēm, pilsētvidei Talsos, Daugavpilī, Ventspilī, Rīgā, ir piedalījies interjeru izveidē (baznīcās, kafejnīcās, veikalos, galerijās) un noformējis pilsētas daudzdzīvokļu namu fasādes Talsos. lasīt tālāk »

JAUNMOKAS MANĀS ATMIŅĀS….

Grāmatā “Jaunmokas. Pils. Dzimtas. Cilvēki.” apkopotas daudzu cilvēku atmiņas, tai skaitā arī atvaļinātā Latvijas armijas virsleitnanta Viktora Pettera atskats uz tā laika dzīvi muižā.

Šis kungs, pavadot Jaunmokās savu bērnību, savus jaunības gadus, šo vietu tik ļoti iemīlēja, ka saglabāja saikni ar to arī dziļajos padomju gados. Gandrīz ik vasaru viņš veda draugus, interesentus skaistā romantiskā pārgājienā no Tukuma II dzelzceļa stacijas caur Vecmoku skolu uz Jaunmokām. Vēroja, kas notiek ar savulaik dižo pils godību notiek… Liels prieks Viktoram bija, kad reiz posta darbi beidzās un iesākās pils atdzimšana.
1911. Petters piedzimis 1911. gada 3.septembrī Ādažu muižas “Strēlnieku” mājās kalēja ģimenē. Ģimene drīz pārceļas uz dzīvi Kurzemē – uz Jaunmokām pie barona fon Ungerna-Šternberga. Jaunmokās nodzīvots līdz 1926. gada 23.aprīlim, kad sākās agrārreforma un tēvu no darba atlaida. lasīt tālāk »

Apreibt tvanīgajās liepziedu pievakarēs…

Jūlijs – liepziedu mēnesis. Kaut arī šogad daba pasteigusies un ar saldu smaržu mūs lutinājusi jau jūlija sākumā, ir īstais laiks parunāt par liepām. Jaunmokās jūlijs katru gadu tiek gaidīts ar īpašu nepacietību – tad uzzied liepu alejas un atsevišķie koki kļūst par sanošām, gaiši dzeltenām vasaras kupenām. Gaisa zumēšana vēsta, ka tuvīnajiem biteniekiem un zemes bišu saimēm taps saldi rūgtenais liepu medus, bet bēniņu pustumsā sagulsies ziedu klājums, ko ziemā pārvērst aromātiskas un veselīgas tējas tasēs. lasīt tālāk »

Fakts Nr. 115

Jaunmoku pils. 115 fakti un objekti

Mūsu faktu maratons ir noslēdzies. Jau rīt svinam skaisto pils jubileju. Arī tas ir fakts, ka joprojām uzzinām ko jaunu par pili un katra atmiņu kripatiņa, katrs priekšmets un katra fotogrāfija parada pils vēstures “bildi” krāšņāku. Jo vairāk zinām, jo interesantāka kļūst pils ekspozīcija, faktiem bagātāks gida stāstījums. Informācijas vākšana ir darbs, kas nebeidzas, tādēļ, ja arī Jums ir kas interesants (priekšmets, fotogrāfija, stāsts, atmiņas vai kas cits), saistīts ar Jaunmoku pili, būsim ļoti priecīgi par to uzzināt!

..varbūt kādos krājumos ir saglabājies arī Vilhelma Bokslafa radītais Jaunmoku pils projekts..?

Fakts Nr. 114

Jaunmoku pils. 115 fakti un objekti

Itin bieži pilī uzdots jautājums ir – kādēļ tieši “Jaunmokas”? Vai tas kā saistīts ar mokām, mocīšanu vai mocīšanos? Nē, tā ir tikai sakritība. Pastāv vairākas versijas par nosaukuma rašanos. Viena no tām – vietvārds atvasināts no Moces upītes. Tā iztek no Jaunmoku dzirnavu dīķa, nedaudz atstatus no pils, un ietek Slocenes upē. lasīt tālāk »

Fakts nr. 113

Jaunmoku pilī kādu laiku (1950. – 1960. gadi) dzīvoja ilggadējais Tukuma rajona kolhoza “Dzimtene”’ priekšsēdētājs Jēkabs Spickus (dzimis 1927. g.). Paša Jēkaba Spickus un kolhoza darbība novērtēta ar daudziem padomju laika apbalvojumiem, tostarp Ļeņina ordeni .  lasīt tālāk »

Fakts Nr. 112

Jaunmoku pils. 115 fakti un objekti

Jaunmoku pils Baltajā zālē padomju gados (1950. – 1960. gadi) bija klubs ar pūtēju orķestri (5 cilvēki). Kluba zālē bija neliela skatuve un te bija apkārtnē pirmais televizors. Klubā pasākumi notika katru sestdienu. Balles bija plaši apmeklētas, daudz viesu bija no “Dimzām”, kur atradās augļu koku audzētava. lasīt tālāk »

Fakts Nr. 111

Jaunmoku pils. 115 fakti un objekti

Jo vairāk iedziļinās Jaunmoku pils vēsturiskajos faktos un priekšmetos, jo vairāk atrodama saikne ar mūsu galvaspilsētu. Jau sākot no tālā 1901.gada, kad par Rīgas mēru kļūst Jaunmoku muižas īpašnieks Džordžs Armitsteds un pils līdzinieces – tagadējās Mākslas akadēmijas ēkas celtniecības līdz pat mūsdienām. Tie ir, nu jau tālie, 1990-tie gadi, kad no Nacionālās operas nama, pateicoties Ministru kabineta kancelejas vadītāja labvēlībai, pils savām vajadzībām saņēma nolietotos operas zāles krēslus. Pēc pamatīgas restaurācijas tie ieguva savu otro mūžu pils telpās. Un, iespējams, ka opermīļi tos pilī pat atpazīst…

Fakts Nr. 110

Jaunmoku pils. 115 fakti un objekti

Senāk lauku cilvēkiem bija pierasts, ka maizīti katrs cepa savās mājās kārtīgā maizes krāsnī. Bet kur dabūja svaigu maizes klaipu pils vajadzībām? Vai devās pie kādas lauku saimnieces vai uz bodi pilsētā? Izrādās, ka Jaunmoku muiža tāda pati lauku saimniecība vien bija, kur par maizi pašiem bija jāgādā. Līdz ar to pils pamatstāvā, virtuves tuvumā vēl joprojām atrodas senā maizes krāsns. Iespējams, kādreiz nākotnē maizes cepšanas tradīciju varētu pat atjaunot!

Fakts Nr. 109

Jaunmoku pils. 115 fakti un objekti

Džordžs Armitsteds, būdams diplomēts inženieris, sadarbībā ar arhitektu Vilhelmu Bokslafu pilī ieplānojuši dažādas tā laika novitātes. Esam jau faktos minējuši ūdens torni, vēja ģeneratoru un saimniecisko liftu, bet viena unikāla lieta palikusi nepamanīta. Tā ir vannas jeb, kā tajos laikos varēja moderni dēvēt, baseina lauska. Tā ir neliela, neregulāras formas lauska ar zilu augu motīvu ornamentu. Melnas krāsas ražotāja zīmogs vēsta, ka vanna/baseins ražots Rīgas Kuzņecova fabrikā, 1902.gadā.

...10...1920212223...30...»|